Patiesība acis grauž, kā saka...

No svētdienas sprediķa :

www.kristuspasaulei.lv

Tātad, kāpēc cilvēki nenāk pie Kristus? Kāpēc cilvēki kādā brīdī apstājas? Pirmkārt, cilvēki nenāk pie Kristus tāpēc, ka viņu darbi ir ļauni. Kā to saprast? Vai ir bijuši cilvēki, kurus tu esi aicinājis pie Dieva, bet viņi tev ir atteikuši tā skaisti, spēcīgi un varbūt pat nikni? Un varbūt pat viņi ir kļuvuši par taviem ienaidniekiem. Varbūt viņi tevi aprunā un karo pret tevi. Varbūt tie ir tavi radinieki, bijušie draugi, bet tu esi piedzimis no jauna un tevī ir radikālas izmaiņas. Šie cilvēki ir pieraduši pie savas patiesības! Viņi varbūt no paaudzes paaudzē ir mantojuši kādu reliģiju, piemēram, kristīgu reliģiju bez paša Dieva. Viņiem ir sava vērtību sistēma, vērtību skala ģimenēs no paaudzes uz paaudzi. Viņiem ir savi principi, ko viņi paši ir atklājuši un pie kuriem pieturas. Bet viņi nav pareizi Dieva priekšā un tajā brīdī, kad tu aicini cilvēku pie Kristus, vari pat neteikt, ka viņš grēko un lai nāk pie Kristus, jo tiklīdz tu aicini cilvēku pie Kristus, no tevis nāk gaisma. Tevī ir Svētais Gars un no tevis nāk gaisma. Svētais Gars pieskaras un cilvēkam ir divējāda reakcija – vai nu nē, vai jā. Lūk, kā šajā rakstu vietā! Šiem cilvēkiem ir mīļi savi principi un savi grēki, kurus viņi neuzskata par grēkiem. Viņi uzskata, ka tie nav grēki, bet Svētais Gars saka, ka tas ir grēks, tas ir slikti. Bet šis cilvēks labākajā gadījumā uzskata sevi par labu cilvēku, par cilvēku, kurš dzīvo pēc saviem principiem. Kas tā par Bībeli? Kas tas par Svēto Garu? Un viņi pie Kristus nenāk, jo darbi ir ļauni.

„Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti.” (Jāņa 3:20)

Te netiek runāts par to, lai cilvēki neuzzina, ka esi grēcinieks, bet par to, ka tu domā, ka neesi grēcinieks. Un viņi nepieļaus, ka kāds norādīs, ka viņi nepareizi dzīvo. Viņi paliks pie principiem, pēc kuriem dzīvo paši, viņu bērni, sieva, vīrs, draugi, viņu Latvija. Viņi domā, ka viņu darbi nav ļauni, bet tiklīdz tie nonāk gaismas ietekmes zonā, tad viņiem tiek norādīts, ka to dzīve ir nepareiza. Šie cilvēki ienīst gaismu. Kāpēc? Jo viņu darbi bija ļauni un viņi grib dzīvot pēc sava prāta. Jēzus nespiež dzīvot pēc Viņa prāta. Mums ir izvēle. Kad cilvēkam tiek norādīts no augšas, ka tas, kā viņš domā par sevi ir nepareizi, ka tas, kā viņš dzīvo, nav pareizi Dieva priekšā, viņš negrib to dzirdēt.

Piemērs – ir cilvēki, kuriem riebjas, ka mācītājs klaigā. Viņiem riebjas, kā viņš sludina. Viņiem riebjas slavēšanas grupa. Es tev kaut ko pateikšu. Ja mācītājs mainītu savu stilu un sāktu runāt mierīgi aiz kanceles, tad šie cilvēki, kuriem riebjas skaļā sludināšana, pēkšņi teiktu, ka viņiem riebjas, ka mācītājs tēlo, viņa kustības, izskats un tas, kā viņš sludina – aizmigt var. Viņiem nekad nebūs labi, kā mācītājs sludina, jo patiesībā šiem cilvēkiem riebjas nevis stils, bet gaisma, ko mācītājs sludina. 

/Mārcis Jencītis/